“Outlast II” ir izdzīvošanas šausmu spēles “Outlast” turpinājums. Darbība notiek tāda paša veida pasaulē kā pirmajā “Outlast” daļā, bet protams, ka ar citu stāstu, varoņiem un apkārtni. “Outlast II” ir kā ceļojums cilvēka prāta tumšajos nostūros, kas jums ieviesīs bailes, šausmas un baudu no šī burvīgā procesa.
“Outlast II” iepazīstina jūs ar šausmīgo, Salivana Knota un viņa sekotāju, pasauli, kas atstāja mūsu grēcīgo pasauli, lai dzīvotu Temple Gate pilsētā, kas atrodas kaut kur Arizonas štatā, dziļi mežā, tālu no civilizācijas. Knots ar savu sekotāju pulku gatavojas apokalipsei un antikrista dzimšanai un jūs tiekat ierauti tieši šī notikuma virpulī.
Šoreiz jūs esat kinooperators, Bleiks Langermans, kas kopā ar savu sievu, Līnu, nolēma riskēt un doties atklāt tumšos noslēpumus, kas ir saistīti ar sievieti stāvoklī, kas puskaila tika atrasta vardarbīgi noslepkavota. Jūs lidojat uz notikuma vietu ar helikopteri, bet nelaimīgā kārtā kaut kas noiet greizi un tas avarē. Kad jūs atgūstat samaņu, tad redzat, ka helikopterī ir atrodams tikai mirušā pilota ķermenis, bet Līna ir pazudusi. Jūs dodaties dziļāk mežā cerībā, ka atradīsiet viņu. Jūs atrodat ciematu, kas nav atzīmēts nevienā kartē un ātri vien jūs saprotat, ka šis ciemats ir ļaunākā vieta, kur jūs vispār varējāt nokļūt.
Kopumā es uzskatu, ka šī ir patiesi laba spēle, kuru ir jāuzspēlē katram cilvēkam, kam patīk šausmenes, jo šāda veida stāstu un pārdzīvojumus var sastapt tikai šajā spēlē.
Brīdinājums !!
Turpmāk sekos pārdomas par spēli, kas sevī ietver spoilerus. Ja neesat spēlējuši šo spēli vai arī neesat to vēl pabeiguši, tad tālāk lasīt rakstu zem Jūsu pašu atbildības.
Esmu spēlējis arī pirmās divas Outlast sērijas spēles: “Outlast” un “Outlast: Whistleblower”, kur notikumi norisinājās psihiatriskajā slimnīcā ar reliģiozu pieskārienu. Arī šoreiz, Outlastā, liela nozīme tika piešķirta reliģijai. Stāsts parāda to, cik gan ļoti reliģija var ietekmēt cilvēkus un cik ļoti tas ir stiprs manipulācijas ierocis. Cilvēki tika turēti bailēs un sāpēs, bet viņi par to stipri neuztraucās, jo tas ir Dieva dots sods par grēkiem, kas jāizcieš. Atšķirībā no pirmās Outlasta daļas, otrajai daļai tika veikti dažādi uzlabojumi un lielākas darbību iespējas, spēlei tika pievienotas bintes, ko varēja izmantot, ja tiekat ievainots un arī kamera palika labāka, jo tai bija mikrofons, kas palīdzēja sadzirdēt citu cilvēku soļus un sarunas.
Spēlējot “Outlast II” es biju starā. Uzskatu, ka spēle ir izdevusies pat labāk nekā pirmā daļa. Es tiku ierauts notikumu virpulī un neskatoties uz to, cik šausmīgas ainas man bija pavērušās, es gribēju doties tālāk un atklāt noslēpumus, ko slēpj šis baisais ciemats. Es pastāvīgi tiku turēts bailēs un uztraukumā pat brīžos, kad šķietami man neviena nebija tuvumā un es biju drošībā, šāds efekts tika sasniegts ar atbilstošu mūziku un dīvainām, baisām skaņām un vaidiem, ko varēja diezgan bieži dzirdēt.
Tomēr pats labākais šajā spēlē bija tas, ka es sāku baidīties nevis no parastajiem jump scare un no apkārtējās, asiņainās vides, bet gan es sāku baidīties par pašu galveno varoni un viņa dzīvību – par Bleika dzīvību. Katru reizi, kad man pakaļ dzinās Marta ar savu milzīgo cirti, vai arī Niks ar Lerdu mēģināja mani nobeigt un aprakt dzīvu, mana sirds sāka sisties vienā ritmā ar Bleika sirdi, muskuļos sajutu saspringumu. Protams, ka vienkārši ar labām grafikām un dinamiskām scēnām nevar tā vienkārši iekarot spēlētāju sirdis, ir vajadzīgs sižets – un tas spēles izveidotājiem izdevās uz visiem 100%.
Atšķirībā no pirmās daļas, kur varēja sekot līdzi savam stāstam un nedaudz arī pacientu stāstam, kas atradās psihiatriskajā slimnīcā, šajā daļā bija iespēja sekot veseliem 3 dažādiem stāstiem – gan Bleika piedzīvojums, gan viņa skolas atmiņas par Džesiku un briesmoni, kas tam dzinās pakaļ, gan arī par dzīvi ciematā, par cilvēkiem, kas tiek turēti bailēs, par bērniem, kas tiek nogalināti Dieva vārdā un par šausmīgām izdarībām no Knota puses. Meklējot Līnu, Bleikam, ik pa laikam radās atmiņas uzplaiksnījumi par vakaru skolā, kur atrada savu draudzeni, Džesiku, pakārušos. Pēc katra šāda atmiņas uzplaiksnījuma, katru reizi Bleiks atguvās jau drošā vietā, kas rada jautājumu, kas tad ar viņu bija noticis visu šo laiku? Diemžēl spēles izveidotāji neatbild ne uz vienu jautājumu, kas rodas faniem, tāpēc mēs varam tikai minēt.
Visticamāk, ka atmiņas uzplaiksnījumu laikā, viņš ciematu ir redzējis kā skolas telpas un briesmu gadījumā redzējis, kā aiz viņa skrēja briesmonis, kas patiesībā bija viens no Bleika kristīgās skolas skolotājiem – Letermihs, kurš bija tas, kas nogalināja Džesiku, viņu izvarojot un tad nogrūžot pa kāpnēm un vēlāk mirušo ķermeni pakarot, lai izskatītos, ka tā ir pašnāvība. Bleiks atklāja patiesību, bet bija jau par vēlu.. Bija jādodas tālāk.
Pēc “Outlast II” izspēlēšanas, praktiski visiem tiem, kas izgāja cauri šai briesmīgajai pasaulei, radās jautājums – ko gan nozīmē spēles beigas? Kas ir tā sprāgstošā saule? Daļa spēlētāju uzskata, ka tās ir kārtējās Bleika halucinācijas, bet baidos, ka man nāksies šo faktu apgāzt.
Visus šos notikumus Bleiks bija nofilmējis un video ir iespējams noskatīties vēlreiz, lai pārliecinātos, ka tā bija patiešām patiesība, jo varbūt Bleika acis arī bija melīgas un ne vienmēr rādīja patiesību, bet kamera filmē visu kā ir un tā nevar samelot. Tāpēc, visticamāk, ka šie kristīgie cilvēki kaut kā tomēr spēja paredzēt nākotni un paredzēt to, ka visam drīz vien pienāks beigas. Cilvēki to jau zināja un par to liecināja gan atstātās zīmītes gan arī tas, ka tika nemitīgi runāts par antikrista dzimšanu un to, ka tas nesīs postu pasaulei. Es uzskatu, ka tas tomēr bija pasaules gals par ko liecināja dīvainās parādības kā miruši putni, kukaiņi, kas masveidā dodas prom, asiņainas krāsas lietus un zemestrīces stāsta beigās. Tas viss tika uzfilmēts un līdz ar to arī bija īsts. Var būt tam nebija nekādas saistes ar jaundzimušo, bet patiesība ir tāda, ka pasaulei bija pienācis gals.
Sākt apspriešanu animeforums.lv