Intervijā portālam Waypoint Andžejs Sapkovskijs, The Witcher (turpmāk “Raganis”) pasaules radītājs, visnotaļ negatīvi kārtējo reizi atsaucās par videospēlēm. Rakstnieks izteicās, ka spēles un literatūra ir kā rietumi un austrumi – tie pavism neesot vienā laivā. Jo spēles, pēc viņa domām, nav spējīgas pavēstīt labu stāstu.
Videospēles ir domātas citiem mērķiem. Cik jēgas Jūs varat atrast tekstā, kad varonis iet pa mežu un runā ar vāveri? Kur šeit ir literatūra? Kur ir vieta priekš valodas dziļuma un izsmalcinātības, ar kā palīdzību spēles varētu pacelt kultūras līmeni? To nav.
Andžejs Sapkovskijs
Tomēr Sapkovskijs kopumā nav pret spēlēm. Piemēram CD Projekt RED spēli viņš uzskata par augstas kvalitātes produktu. Un tomēr, rakstnieks ir pārliecināts, ka tieši spēļu sērija bojā viņu “tirgu”, pacik jaunā paaudze, kā uzskata rakstnieks, nezina, ka tieši par sākuma avotu kļuva viņa grāmatu sērija. Bet paši izstrādātāji veiksmīgi slēpj šo faktu savos projektos un vien mazajā drukā par to raksta.
Tas fakts, kuru plaši izplatīja CDPR, par to, ka spēles mani pataisīja populāru ārpus Polijas ir pilnīgi nepareizs. Es pataisīju spēles populāras. Visi mani tulkojumi rietumos, tajā skaitā angļu valodā, bija izdoti vēl pirms spēles pirmās daļas… Esmu pārliecināts, ka cilvēki, kas spēlēja “Ragani” pateicoties manām grāmatām ir daudz vairāk. Tās ir manas domas, taču neesmu pārliecināts. Nekad neesmu veicis nekādus pētījumus.
Andžejs Sapkovskijs
Krievijas rakstnieks Dmitrijs Gluhovskijs, grāmatu sērijas “Metro” autors, absolūti nepiekrīt polijas kolēģim un viņu nosauca par “augstprātīgu maitu”. Pēc Gluhovska domām, bez spēļu franšīzes, grāmatu sērija nekad nedabūtu tādu slavu pasaulē. Tam nopelns ir ne tikai spēlētājiem, bet arī spēļu presei.
Tas pastūma cilvēkus. Bez tā “Raganis” tā arī paliktu par vietēju dienvideiropas folkloru un nekad neizrautos rietumos. Tas pats arī attiecas uz manām grāmatām par “Metro”.
Dmitrijs Gluhovskijs
Pats autors ir ļoti priecīgs par sadarbību ar 4A Games. Viņš uzskata, ja strādājat kopā ar talantīgiem cilvēkiem, jādod viņiem iztēles brīvība, lai izstāstītu savu stāstu.
Esmu jau kļuvis par paaudzes daļu, kura neuzskata videospēles par sliktu izklaidi. Tās viegli var kļūt par mākslas darbiem, atkarībā no tā, kurš tās rada un cik talantīgi ir šie cilvēki. Viņi var kļūt par atkritumiem, bet var kļūt par mākslas darbiem.
Dmitrijs Gluhovskijs
Neesmu lasījis visas Ragaņa grāmatas, taču no tā ko esmu lasījis varu teikt, ka spēles ļoti precīzi attēlo grāmatas. Es tiešām nemanīju grāmatās īpašu papildus dziļumu. Lasot dažus stāstiņu radās ļoti stiprs priekšstats, ka es lasu RPG side quest atstāstījumu.
Varbūt pirmās spēles laikos Andžeja Sapkovskija darbi palīdzēja tām izdīvot, šobrīd gan es domāju, ka spēles dod viņam vairāk nekā viņš tām. Šobrīd jaunākās Ragaņa spēles ir pazīstamas ar savu grafikas līmeni un augsto spēles kvalitāti, nevis ar to, ka tās pieder Ragaņa sērijai.
Man šķiet Metro 2033 autors nav diži izvēlīgs cilvēks, ņemot vērā, ka viņš ir atvēris Metro 2033 visumu visiem rakstniekiem kas tajā vēlas rakstīt.
Vēsture šim vispār interesanta, savulaik Witcher autori, kad tikai nopirka tiesības, piedāvāja 10%, ja nemaldos (summas neatceros) no peļņas ko spēle atnesīs, neatceros vai runa tikai par pirmo spēli. Sapkovkijs nosmīnēja un teica, ka nekas neizdosies un paņēma nosacītu summu. Kad spēle nopelnīja lielo piķi un pēc aprēķiniem šie procenti bija lielāki nekā naudu ko viņš paņēma - domāju viņš joprojām kož sev elkoņos.
Tāpat fakts, lai pats rakstnieks teica, ka vairs nerakstīs grāmatas šajā visumā, viņš tomēr, mēnesi atpakaļ ja nemaldos, paziņoja - ka viņam pēkšņi radās ideja vēlvienai grāmatai. XD
Pirma open source gramata?
Nē, tur viss nebija tika rožaini. Drīzāk Glukovskis lietderīgi izmanto Metro 2033 visumu un tā fanātus.
Grāmatas ir senākas par autortiesību ieviešanu.
Sekojoši pirmā open source grāmata tika ieviesta jau ļoti, ļoti sen.
Un nosaukums tās ir Bībele.
Jā witchers norm grāmata visas esmu nolasījis. +rep