Grupas info
Ja jau sāku, tad šī ir metalcore grupa. Tas ir smagā metāla sub-žanrs, kurā izpaužas tīrā dziedāšana ar screamo bļaušanu. Grupa radusies kā dziedātāja vēlme radīt kaut ko jaunu, jo iepriekšējā grupā Defiler bija savas radošās nesaskaņas. Defiler’am jau daži minialbumi, viens albums un daži mini-projektu dziesmu veidojumi. Ir kaut kas labs. Es maz stāstu par Devanation, jo pati grupa ir ļoti jauna.
Manā uztverē labākās Defiler dziesmas: Walk in the glow un Metamora
Personīgās domas un viedoklis par šādu grupu un mūzikas stilu
Pašam personīgi, man metalcore liekas ļoti hit or miss žanrs. Viņā ir dziesmas, kuras pa tiešām ir labas, bet tad ir pārējie 90% dziesmu, kurās ir diezgan liels “why you do this?” elements. Šādā mūzikā ļoti miksē djentu ar bungām. Respektīvi šāda mūzika ir apspiesti ātra, ģitāristi ļoti bieži nobliež kaut kādu smagu rāvienu un tad aprauj stīgas, noklusina tās ar roku. To ir ļoti jāmāk vai tā arī ir gaumes lieta. Ģitāras nav no vissmagākajām, tāpēc es arī veidoju tieši par šo žanru, jo metalcore ir mainstream metāls. Pat tādi, kas klausās tikai popmūziku var arī dažreiz paklausīties metalcore, jo tur arī parasti dzied par mainstream tēmām – skaļā depresija, narkotikas, dzīve ir slikta un mazliet pankiskais “valdība neko nezina” teksts.
Bet kāpēc tad man tas nepatīk?
Depresīvām tēmām nav ne vainas un metālā tīra dziedāšana ir pieņemama, tikai jāprot samērīgi lietas izmantot. Daudzas grupas skan ļoti nenoslīpēti vai slinki, jo tiek izmantota viena un tā pati dziesmas recepte – viena ritma ievads, mazs ritma paaugstinājums uz build up, sākas dziedāšana vai bļaušana (scream, kas jāprot vai growl – nav ne vainas, par metāla dziedāšanas/bļaušanas veidiem citreiz vairāk pastāstīšu, citādi šis raksts nekad nebeigsies, ja pārcelšos no tēmas uz tēmu.), tad aiziet melodisms un piedziedājums, pēc piedziedājuma samazinās temps, beatdown (spēlē lēnu ritmu un bļauj zemāk un nopietnāki teksti), melodisma ritms paaugstinās, varbūt vēl teksti un tad atkal piedziedājums, beigās atklal zems ritms un nobeidz. Viss. Tā visu laiku. Pa vidu dziedi depresīvas lietas un viss. Man īsti nepatīk, bet ir dažas grupas, kas to dara.
Vēl kas ir mazliet kodīgi – es jau runāju par ģitāru, fons un raustīts djents vai kordi, dažreiz šur tur ir solo, bet tas ir ļoti neizteikti. Vokālists ir sava ego augstumos, parasti tas ir kāds smexy čalis, kas izrādās, jo metalcore ir liels uzsvars tieši uz čaļa balsi un dziedāšanu. Parasti visos ierakstos vokālais ir uzskaņots augtāk, tad ģitāra ar bungām gandrīz vienā skaļumā un visu izlīdzina, beigās bass. Bet tīri no melodisma puses, kas man tracina visvairāk ir tas, ka bungas praktiski tinās uz apli. Ja neesi kaut kāds Baroniņš vai Ben Harclerode – profiņš pie bungām, tu vari kādu laiciņu patrenēties un viss. Metalcore bungas ir minimalizētas, tās fonā ir ritmam. Nav kā doom metal, kad tās ir smagas, bet ir diezgan minimalizētas. Bass fonā visu labi izlīdzina.
Bija interesanti rakstu izlasīt, lai gan pašai metāls ir tumša bilde. vismaz tagad būs kādas zināšanas
Labprāt arī palasītu par metāla bļaušanas veidiem
Tie ir ļoti interesanti. Tāpēc arī vakar burkšķēju par Elsu, tur back-up vokālistam laikam bija doma “Ew tā taču ir tikai bļaušana, to nevajag trenēties, tikai jābļauj”… tas bija drausmīgi
Domāju arī tādu rakstu uzmeistarot par daudziem bļaušanas veidiem.
nu re tomer uztaisiji
…bija prieks palasit un intersanti …dabuju uzzinat un paklausities ko jaunu 
noteikti dazus pievienosu saviem youtubes listiem …paldies par to 
Pasai pedeja laika patik muzikas/dziesmas kur ritmi ir smagaki un vokali skalaki 
Hmmmmm. Tāds uz roka pusi, bet ar smagu giču un vokāliem… tas izklausas pēc punk metal… Protams, ja vēl gribas ar kaut kādu minimālu roka noskaņu utt.
Latviešu piemērs
https://www.youtube.com/watch?v=zYSuUuJfP7EPirmā doma, kad teici, ka patīk skaļāki vokālie.
Te vairāk ir bungas - Dissimulator, bet tas nav punks
https://www.youtube.com/watch?v=c4O_E8b8L9I
agha…uhu latviesu variants nemaz nav tik slikts ka gaidiju jo parasti pret latviesu izpildijumu izturos ar skepsi …tajos laikos kad patika visi kipa mixet zanrus tad neka diza pie latviesiem neredzeju …sad tad kadu labu repa dziesmu atradu vai parus roka dziesmas kas iedvesmoti no arzemju popmzikiem bet ta ar laiku visvairak devu prieksroku arzemju izpildijumiem …
bet labs tads kinda creepiness jutams muzikas ritma kas dod plusu no mana skatijuma punkta 
Neierasti pat dzirdet latviesu tekstu dziesma
otrs ar nav pelams …bungas ir parsvara tas kas mani piesaista nuu sad tad giaras ari bet nu bungas bija tas ko tinu gados gribeju iemacities spelet beet dzivojot dzivokli tadu iespeju man nav bijis diemzel :-/
saved up abas …paldies par papildinajumu i quess
wooooow, cik es savos rebel laikmetos klausījos un tgd uzmetu acis metalcore, nekad neko niansés nedzirdu, tik savas aizrautás emocijas
Man melna bilde par múzikas nianšu dzirdéšanu.
(tas pats par Linkin Park diskogrāfijas laiku manā dzīvē un As I Lay Dying “An Ocean Between Us” albuma izklausīšanos 
) Tā ka es nepiekrītu, ka ir ko heitot - katru cilvēku aizrauj citas skaņas, tas bieži vien tik tiešām iet pa paaudzēm, bet kas tur tik kaitinošs būt cilvēkam? ). Un jutos vīlusies dzirdot BMTHnākošos albumus, kas tik pierāda, ka cilvēki pieķeras lietām :?
Un runājot par Bring Me The Horizon - atceros, kā pirms ~8gadiem visi čīkstēja, ka BMTH neskan kā sākumā skanēja - fuj fuj, bet, protams, es tieši biju tas “Suicide Season” albuma fans un kad sākās pavasaris, sapratu, ka klausījos šo albumu, jo pašai bija ziemas nomāktība
Starp citu par Killswitch Engage dziesmu “The Arms Of Sorrow” skaitās metalcore? Vakar sentimenta noskaņās paklausījos un izklausījās daudz pliekanāks nekā atmiņās
P.S. vēl ar vien nesaprotu kā mosh pit strādā - negribu dabūt pa seju - turēties pa gabalu xD - mūziku mājās klausoties es parasti neārdos - kdļ lai ārdītos koncerta laikā?
Bet es jau arī neesmu koncertu piestaigātājs, vienīgais, kurā centos iejusties pūlī bija Placebo koncerts un tas mani atstāja ar ļļoti pozitīvām emocijām, iztiekot bez mosh pit ;D
Haha, man patīk, ka 13+gadnieces klausās Black Veil Brides - man vajadzēja sasniegt 24 gadus, lai paklausītos kādu laiku viņus kombinācijā ar Motionless in White XD
Starp citu, ja šeit ir runa par metalcore - vai var pieminēt j-rock, jo manā galvā, man radies iespaids, ka j-rock tieši pēdējos gados citreiz izvēlas līdzīgu skanējumu metalcore, kas liekas dīvaini, jo man likās, ka metalcore ēra ir garām
- balstos uz vienu lkm Gazzetta dziesmu? -k.kādu iemeslu dēļ dzirdēju ko salīzinoši jaunu no j-rock populāras grupas un pārtraucu par to interesēties tdļ nevaru pilnīgāk izteikties 
Tā uz daudz ko jāatbild, kas ir forši.
The arms of sorrow ir vistīrākais metalcore. Visas vislabāk zināmāms un vismainstrīmākās, cenšos visiem izpatikt, melodiskās nevis smagās ģitāras, bungu tikai glāstīšana un lekšana no clean uz semi screamo vokālo ir tipiskas metalcore pazīmes. Neruāsim jau par djent intro un visu imidžu ko dziesma dod.
Lai cik es negribētu - metalcore atdzīvojas. Vai tas ir labs, tā ir pilnīgi cita lieta. Pirmkārt ja paskatās jaunos top metal albumus un grupas - kuras svaigu albumu laiž ārā katru gadu vai divus, tad tur dominē metalcore un deathcore, kaut kur aiz tā ir power metal. Tas ir no mainstreem viedokļa. Tām grupām nac cult followings kā piemēram noise par ko es fanoju kā ķerts. Arī tā kā narkotikas un mazās rebeles un rebeļi ir daudz jaunākā vecumā un ceļo lielākos baros - metalcore atkal iegūst sekotājus. No dzīves ir daudzi jestri stāsti par viņiem.
J-roks un metalcore huh? Viņi paliek pie roka, jo viņi tik ļoti nespēlē djent stilu un viņi ir vieglāk melodisma ziņa. J-rokam ir clean uzsvars uz vokālistu un j-roka tendeces ir būt plūstošākam un ātrākam. Lai cik tas dīvaini nebūtu, tad j-rock parasti ir ātrāk… Metalcore arī parasti melodisma ziņā ir viendabīgs, pie vecās un mazliet apstrādātās receptes, pierturas. Bet es redzu tavu domu.
Mosh pit nevajag? Tu dzīvajā esi dzirdējusi kādu breakdownu? Vai kādu smagu, ātru basa līniju ar blast beat bungām un ģitāras iznīcinošo spēku?
https://www.youtube.com/watch?v=XAIX2vISe3MPac pēc pieredzes zinu kā ap 52 sekundēm dziesmā sākām circle pit tā mēs visu dziesmu nebeidzām!
To visu detaļu - it īpaši bungu un bassa kombinācija iedot tik daudz enerģiju.
Paklausies kārtīgu j-rock un lūdzu pasaki, kur tur ir metalcore…
https://www.youtube.com/watch?v=Hh9yZWeTmVM https://www.youtube.com/watch?v=3qlP35kl04sTie čalīši ir katras pusaugu meitenes slapjais sapnis…
Labi, pacentos un laikam atradu to dziesmu, par kuru runáju ttd tik tiešām The Gazette ar
https://www.youtube.com/watch?v=OQNikGWT7ToKas tmr ir páris gadus jau veca (2015. g.) dziesma. Bez The Gazette es zinu tikai Buck-Tick, kas šai tēmā nav pieminēšanas vērts k.gan Buck-Tick ir mans slapjais sapnis
@Rain - I guess man patīk mainstream metalcore, man patīk tā lēkāšana skanējumā, tdļ man ļoti patīk Asking Alexandria “A Candlelit Dinner With Inamorta” , kas ir vienīgā dziesma, ko no tās grupas zinu, jo negribēju sabojāt sev iespaidu par viņiem, un vēl ar vien neesmu atradusi citas dziesmas, kas būtu līzīgas šai, lai varētu izveidot playlist, ja atskaita Iwrestledabearonce (“Tastes Like Kevin Bacon”) bet pat viņiem tādas tik pāris popsīgsmagas ir?
Eh, es apbrīnoju kā cilvēki spēj piesekot mūzikas jaunumiem - klausīties jaunu mūziku un atrast tur patikšanu @_@ es esmu tāds heiters uz jauno, ka nemaz necenšos sekot jaunumiem, tik, ja kāda dziesma uzķers, to uz riņķi klausīšos
tā runājot - ticu, ka atdzimst citādāks metalcore?
Par to metalcore interesanti, jo nesen redzēju tādu neveiksmīgu rakstu, kur skolnieki/tīneidžeri rakstīja, ka viņu vecāki klausās 90’/2000’ gadu mūziku un tā liekas nestilīga tdļ
Atminos, ka tiku uz Blessthefall
koncertu - patiesībā, kājas niezēja tikt tai pulsējošajā barā, bet no kautrības paliku uz vietas un baudīju skaņdarbus tik ar ausīm 
Labs raksts. Īpatnēji, ka tu apvienoji grupas ieskatu ar vesela žanra apskatu.
Tātad lūk kas tas tāds mosh pit ir.
Ja neapvienotu, būtu ļoti daudz specifikas un jēdzini, kurus līdz galam nesaprastu.