Highschool of the Dead – zombiji, meitenes un divi stobri

Zombiju tēma neskatoties uz savu nišu un izdauzītiem šabloniem vienmēr bijusi publikas piesaistoša un ienesīga ar mainīgu popularitātes vilni. Taču uz vienu no šādiem viļņiem 2010. gadā izskalojās anime darboņu Madhouse veikums, “Highschool of the Dead”, turpmāk HOTD, pēc Satou Daisuke un Satou Shouji mangas motīviem.

Bet kāpēc gan vajadzētu rakstīt par jau pavecu anime. Vajadzētu, jo savulaik tā man šķita kaut kas progresīvs un cerības nesoš, taču rezultātu varētu raksturot vienā teikumā – hentai tipa anime, ar zombiju elementiem, kurā nav seksa. Kurš būtu gaidījis?! Un tālu no patiesības nebūtu un ar to varētu visu slēgt, tomēr ne viss ir tik vienkārši – iespējams.

SIŽETS

Mūs ieved vidusskolā pie kuras vārtiem nez no kurienes uzrodas smadzeņu alkstoš ciemiņš. Viņš iekožas. Apkārtējie, kā idioti sāk skriet un bļaut. Tos sakož, kuri sakož citus un Takaši Kimuro nogalina savu draugu un apņemas nosargāt Rei Mijamoto, nogalinātā drauga meiteni, un nogādāt viņu drošībā. Ož pēc ģeniāla plāna kā novilkt savam draugam meiteni. Tālāk – visa Japāna noslīkst zombiju epidēmijā, tikmēr Takaši savāc savu mazo harēmu: Saeko Busujima – kendo kluba prezidente, Saja Takagi – ietekmīga politiķa meita un “hot, hot, hot” skolas medmāsiņa Šizuka Marikava. Kā konkurents uz harēmu pievienojas Kouta Hirano – šaujamieroču fetišists. Tā teikt meitenes katra gaumei un populācijas atjaunošana garantēta.

Jau no paša sākuma ir saprotama anime problēma – tā mēģina nosēdēt uz diviem krēsliem uzreiz. No vienas puses tā ir acīm redzama harēma tipa anime ar dažviet… daudzviet daļējiem hentai elementiem un pusdzīvu asa sižetu, un muļķīgiem konfliktiem. Ātri rodas saprašana, kādai auditorijai tas viss domāts. Un jautājumu nebūtu, jo vietām notiekošais absurds neskatoties uz savu muļķību ir jautrs, iedzen savdabīgā ekstāzē un ātri vien tu pie tā pierodi. Neveiklas situācijas pēc porno filmu likumiem – muļķīgas, bet pa savam amizantas. Pusplika meiča ar zobenu rokās kapā mirušos vai palēlinājumā lidojoša lode caur daiļavu apaļumiem – pa savam to sāc uztvert kā erotisku mākslu, kurā padsmitgadīgie piedzīvo savu pirmo orgasmu. Taču šajā  plikumu, asiņu un iekšu dancī ir noslēpies tas, kas brīžiem izlaužas un pārtrauc visu jautrību, izbeidz visas rotaļas un tad pēkšņi atkal nozūd!

HOTD

Scēna aptuveni 3 minūšu garumā, par to, kā parastie cilveki cenšas izdzīvot. Spēcīga un ļoti neviennozīmīga, taču visas tās būtība pazūd, jo 3 minūtes pirms viņas un tikpat daudz pēc – harēms, sļakstīšanās vannā, pusdzērušas meitenes. Priekš kam… es par šo scēnu.

Drāma, personāžu attīstība, emocijas un raksturi – vārdi kurus autori centās izprast līdz pašām beigām. Daži dramatiski un samērā emocionāli mirkļi izskatās un norežisēti teicami – pat trešā plāna studenta nāve, kurš gāja samērā ātri bojā – to kā viņš pieņem nāvi un gatavs mirt kā cilvēks ir tiešām spēcīga scēna, tomēr to nevar uztvert kaut cik nopietni, ja pirms tam stulba zoss lēkāja ar savām melonēm, kamēr tas šķaidīja fonā zombijam galvu. Vai drauga nogalināšana – pa savam standarta elements zombiju tematā, bet spēcīgs, tomēr grūti uztvert ko tādu, ja pirms mirkļa zombijs grābstijās gar skolnieces krūtīm un nākamajā scēnā notiek siekalu tecināšanas procedūra. Un ne mazums tādu momentu ir – atsevišķi šīs scēnas izskatās fantastiski – mirklis, kad māte iet ar dzīvi-mirušu bērnu rokās cerot uz glābiņu vai tēvs meklējot patvērumu, savai mazajai meitai, tiek netīšam nodurts. Protams, reizēm izskatās vāji, bet moments un ideja jūtami. Taču šādi momenti izsauc vairāk diskomfortu nekā reālo ieguldījumu. Jā, viņu jēga ir veidot atmosfēru, attīstīt personāžus un norūdīt viņu raksturus. Kļūt šeit un tagad patstāvīgiem. Taču visā notiekošajā pre-orģijā tas izskatās neiederīgi un nesaprotami. Un anime svaidās no vienām emocijām citās. Vien beigās sāk parādīties pareizie akcenti un noskaņa, taču pēcgarša paliek tomēr rūgtena.

PERSONĀŽI

Ammm… ir mūsu banda. Ir sliktie. Ir blakus esošie personāži ar saviem piedzīvojumiem. Par pēdējiem runājot – tā arī pie saprašanas nenonācu kāpēc viņi bija šeit ielikti. Aizpildīt laika rāmjus – tehniski to viņi izdarīja, taču no viņiem ne silts ne augsts. Sliktie puiši un meitenes – ko var pateikt – viņi bija ar tikpat vienkāršu filasofiju, ka izdzīvo stiprākais un tikpat ātri atmet paši savas pekas gaisā. Tāpēc faktiski – pa viņiem arī samērā ātri aizmirsti.

Mūsu sperošie gaisā zombijus tīņu banda. Faktiskais līderis Takaši no sevis neko neveido. Viņam nav nedz vajadzīgo dotību vai attieksmes būt kā līderim. Protams, brīžiem un vairāk uz beigām viņš tomēr parāda savus zobus un nagus, taču tie ir kā kaķēnam. Arī mūsu skaistules – attīstītas ir ļoti labi. Acis priecē un labo roku arī. Pa lielam ir viena vēl mazāka meitene, bet viņa parādās uz beigām un kalpo kā izdzīvošanas stimuls mūsu bandai un “utji-putji” momentiem. Laikam no visām sieviešu pārstāvēm viņa ir racionālākais personāžs, neskatoties uz trešā riteņa statusu.

Vēl no sievišķīgajiem personāžiem var izdalīt kendo kluba prezidenti, kurai kaut cik necik ir sava nostāja daudzos jautājumos, taču šīs domas un mēģinājumi izskatās pavāji. Taču attiecībā pret citām – krietni labāk.

Bet kas ar Kouta Hirano – Kvagmairu šaujamieroču jomā? Principā viņš kalpo kā humora personāž. Tomēr tai pat laikā viņš ir visinteresantākais personāžs no visiem. Viņa otaku biklums, taču tai pat laikā kaisle pret ieročiem ir jūtama viscaur. Vai kad viņš satrakojas – nekas nav bīstamāks par apslēptu agresiju. Viņš dzīvo un elpo ar savu kaisli – ieroči, tas ir viss ko viņam vajag. Lielāku šaujamo, ātrāku un precīzāku. Lūk ko viņam vajag. Un šīs sajūtas nav maldinošas. Kā cilvēks un personāžs piesaistošāks un ticamāks nekā visi kopā ņemot. Viņam ir tā harizma, kas nevienam šiet nav.

Kad MacGaivera stilā naglotāju Hirano izmanto citiem mēŗķiem – tāds Hirano ir viscaur!

VIZUĀLAIS SEGMENTS

Vairāk vai mazāk viss standartizēti. Pelēkā masa vienu no otra pat ar lupu neatšķirsi, savukārt galvenie vai vismaz uz īsu brīdi vadošie personāži atšķirīgi un ar daļu savas rozīnītes. Mazāk vai vairāk atmiņā paliekoši ar savu dizainu, protams, sieviešu kārtas pārstāves paliek atmiņā ar vienu vai vairākiem elementiem noteikti! Animācija galvenokārt ir tekoša, savukārt sakugas momenti nav izcili tomēr pa savam unikāli, kā minimums sagādā mazu vizuālo baudu, pat mazi mikro momenti ir diezgan galvā paliekoši un gribas pārskatīt viņus atkal un atkal. Moments kur Takaši izvairās no Hirano šautajām lodēm kuras trāpa staigājošajiem ir viens no maniem mīļākajiem un pat apsteidz fantastiski absurdo, tomēr ne mazāk fascinējošu momentu ar lodi un krūtīm, kas astotās epizodes ietvaros burtiski vai izjauc negribot visu sūro drāmu, kad šķiet, ka tūliņ kāds no varoņiem mirs..

Vienīgi brīžiem tā vien šķita, ka krāsu balanss nav īsti ieturēts un gribējās vietām mazliet tumšāk vai otrādi. Taču kopsumā animācija un stilizācija ir patīkama acīm un pie labas kvalitātes pat varētu saķert pa kādam ekrānšāviņam priekš fona tapetēm. Tomēr ja ņemt visus asa sižeta notikumus kopumā – diezgan viduvēja un faktiski ne ar ko neizceļas un pat atpaliek no citiem saviem, pat vecāku gadu kolēģiem.

AR NEABRUŅOTU ACI

“Highschool of the dead” gaitā sastopas dīvaini un pat nesaprotami animācijas risinājumi, kuri šķiet ačgārni un pavisam nevajadzīgi. Piemēram moments, kad snaiperis tēmē kādas kundzītes galvā, kura ir zombijs, viņa piekārto brilles. Un jautājums – kā to uztvert? Šādu mazu un neloģisku scēnu ir samērā daudz. Ja sākt visu caurskatīt domājams ap simtiņu salasīsies. Ir nopietnāka rakstura kļūdas, kad tēli parādās un pazūd – burtiski. Un sastopamas diologu iekšējās kļūdas, kad sacītais ir pretstatā ar notiekošo.

“YouTube” lietotājs Anime Sins pirms pāris gadiem pacentās jau uzskaitīt visus grēkus un lūgums tieši pievērst uzmanību vizuālajām un animācijas kļūdām.

VERDIKTS

Faktiski “Highschool of the dead” ir anime, kuru uzsākot jau gaidi samērā šablonisku un tradiocionālu “ecchi” tipa daiļdarbu. Taču viņam sanāk brīžiem vazāt aiz deguna uzmetot tur un šur pa kādam akcentam kurš liek nodomāt ko vairāk nekā tas ir. 

Šie nepareizi saliktie akcenti, kuri bojā auditorijai visu prieku. Morāle un dzīves gudrības neiet kopā pornogrāfiska rakstura uzvedību. Piegrābjot klāt spraigākus notikumus, kuri arī ir izsvaidīti, rezultātā sanāk kamols, kuru daudzviet ir patīkami čāpstināt, taču rezultātā nav norijams. Protams beigās jūtama veselīgāka attieksme sižetā, vismaz. Bet atkal, tas spēj izmest liekus jautājumus. Stāsta arka, lai ar noslēdzas pa savam, tomēr mikro momenti, kas tikuši iemesti spēj atstāt nepabeigtības sajūtu, sava veida pēcgarša, ka mums centušies iebarot pusfabrikātu. Bet varēja tiešām beigās sanākt visnotaļ  baudāmi.

Taču tajā pat laikā “Highschool of the dead” būtu lielāks potenciāls, ja tā tiktu veidota kā nenopietna zombiju komēdija ar ecchi alementiem, kaut kas līdzīgs “Shaun of the Dead”, tikai tur nav harem ecchi, bet gan labs angļu humors, kas redzējuši sapratīs, savukārt pārējiem – Skatieties to Labāko!

Bija labi. Bet ir bijis labāk.

P.S. Runājot par muzikālo pavadījumu – viņš nejūtās un nestrādā vispār! No vārda “vispār”! Sauss kā zemesriekstu sviests bez ievārījuma.

Start the discussion at animeforums.lv