Anime būtība

Anime visā plašajā pasaulē ir ieguvusi neviennozīmīgu attaiksmi. Šīm brīnumam ir miljons sekotāju kurus varētu iedalīt pāris grupās. Pirmā grupa – esmu dzirdējis, kas ir Naruto, skatījies Death Note un vēl kaut, taču pie pirmās draudu pazīmes tikt apvainotam otaku slimībā, uzreiz pārmetīsies pretējā frontē ar kliedzieniem – sadedzināt un pakārt tos slimos. Otra grupa – anime kritiķi – tie, kas ar veselo saprātu draudzējoties, spēj mazāk vai vairāk novērtēt anime, apmētājot to no galvas līdz kājām ar puvušiem tomātiem vai būves tempļus pasludinot to par vislielāko meistardarbu. Un trešā grupa – ar beigtu dzeguzi galvā, kuru medicīnas kartiņā melns uz balta rakstīta diognoze – OTAKU, kas nozīmē, ka cilvēks dienu un nakti slavinās anime, neatkarīgi no tās satura. Kaut vai jau sākotnēji aplieta ar nezināma satura konsistenci, saturot iekšā kaut ko smakojošu, ar putām uz mutes gluži kā pēdējais Mohikānis metīsies cīnieties, tik parādi viņam dubulto “D” izmēru, animāciju ar sprādzieniem, kas sastāv no 15 kadriem sekundē un pateikt – lūk, Japānā tas ir populārs. Piedevām viņš būs gatavs nopirkt visu iespējamo atribūtiku sākot no personāža puņķiem, beidzot ar pašu personāžu. Un vels ar viņiem. Taču, kad sākās cīņa starp otaku un anime kritiķi – cīņa ir vienkārši bībelsiki episka. Viens redz atbildi uz visiem jautājumiem, cits uzskata, ka atbilde nav pietiekami labi pasniegta un to vajadzētu attīstīt. Tikmēr citi pirmie, otrie, trešie taisa pilsoņu karu kurš no kura nospēris: Log Horizon no Sword Art Online vai tomēr manga bijusi labāka – tie ir tādi neizkrāsoti komiksi, jo redz – naudu un laiku prasa, pie reizes ir iespēja ekoloģiju pasargāt. Taču var atsisties ar vairogu – tā ir Japānas komiksu īpatnība.

Bet, animācija, animācija – kura ir paralītiķu raustīta un vēl vārds nesaprotami saīsināts uz ANIME – slinkums runāt?
Un visas trīs grupas uzkliegs – tā ir īpatnība. Pie tam mūsu dubultaģenti mēģinās sevi attaisnot, ka tik nepadomā ko sliktu. Otrie – mēģinās racionāli visu pa plauktiņiem izskaidrot par plašajām pasaulēm un neticamiem sižetiem ar filazofiju, tikmēr otaku jau tevi noraks zem kaudzes OBLIGĀTI, kur labākajā gadījumā vien 5% saturēs tiešām OBLIGĀTI, bet tik izrocies caur to fanservisa, pupu, asiņu un mazohisma kaudzi, lai atrastu ko tādu, lai Transformerus neuzskatītu par visu laika kino klasiku.
Taču ir divas iespējas – cilvēks uzpeldot, turpinās ilgi vēl peldēt, ar cerību atrast salu, kur būs pieejami tikai šedevri ar interesantajām pasaulēm un neticami filazofiskiem sižetiem vai tomēr atradīs krastu un ar kliedzieniem: “Sadedzināt tos debīliķus!”, aizjoņos tā, ka pat atoma kolaideri zinātniekiem vairs nevajadzēs.
Tikmēr visi trīs nobrīnīsies un nodomās – tā, kurš labāks – One Punch Man vai Mob Psycho?
Tādi viņi ir, viens starp otru graužas un taisa lomu spēles publiskās vietās, vien par galveno daļu aizmirst, par ko cilvēki no malas pasakaini nobrīnās un pakasa kaut ko, bet bijīgākie vēl ar svēto ūdeni nolaistās, mazums pielips kas.
Tapēc noņemoties ar anime esat piesardzīgi, domājat kā aizsargāties un nepakļauties OTAKU pandēmijai. Taču jautājums viens paliek – ja esi inficējies – tad pie kuras infekcijas pakāpes tu piederi?

Raksta apspriešana AnimeForums.lv